Kas notiek informācijas tehnoloģiju nozarē Latvijā un Baltijā?

Aizvien vairāk ziņās lasām un dzirdām par informācijas tehnoloģiju nozares ārkārtīgi straujo izaugsmi un lielo potenciālu. Tā kā šī patiešām šobrīd ir viena no perspektīvākajām nozarēm, kuras labā darboties un kuru studēt, ir svarīgi sekot līdzi tās tendencēm, kā arī problēmām pašmāju un ārvalstu sektoros. Lai arī IT nozare ir patiešām daudzsološa, Latvijā vēl aizvien tās potenciāls netiek izmantots pilnībā. Šajā rakstā sniegts vispārīgs IT nozares Latvijā raksturojums, kā arī tās salīdzinājums ar pārējām Baltijas valstīm.

Kādi uzņēmumi un organizācijas ir lielākie IT pakalpojumu pasūtītāji Latvijā? Jāteic, ka šajā ziņā būtiskākie pasūtītāji ir valts un pašvaldības. Tās veic konkrētu risinājumu pasūtījumus savām vajadzībām un piesaista lielu daļu valsts IT nozares darbaspēka. Daudz citādāka aina ir aplikāciju biznesā, kurā lielākā daļa sniegto pakalpojumu ir vērsti uz starptautisku kompāniju apkalpošanu. Pozitīva novērotā tendence ir tā saucamo start-up jeb jauno biznesu aktivitāte Latvijā. Tiek veidoti un attīstīti aizvien jauni start-up biznesi, piemēram, Moodberries, infogr.am, Cobook5 un citi. Vērā ņemama arī jaunu menedžmenta modeļu ieviešana, piemēram, start-up biznesi, kuri ražošanu un tirgošanu veic ārzemēs, bet programmēšanas un mārketinga pakalpojumi tiek veikti attālināti Latvijā. Šādi uzņēmumi spēj labāk apkalpot viņiem piemērotāko tirgu, tajā pašā laikā nodrošinot uzņēmuma darbību Latvijā un dodot darbu pašmāju speciālistiem.

IT nozares problēmas Latvijā. Saskaņā ar domnīcas „Certus” veikto pētījumu, IT nozarei Latvijā ir tikpat liels potenciāls kā pārējās Baltijas valstīs, tomēr tai joprojām jāpārvar vairāki izaicinājumi un problēmas, lai mēs varētu pietuvoties Igaunijas attīstības līmenim. Latvijā IT darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas nozīmē darbaspēka trūkumu. Tāpat trūkst finansējuma jaunām investīcijām un mārketinga projektiem gan pašmāju, gan starptautiskajā tirgū. Pētījumā tiek norādīts, ka Latvijā vēl aizvien nav izveidots neviens tehnoloģiju centrs, kurā dažādi IT uzņēmumi un risinājumu izstrādātāji varētu sadarboties, kooperēties un radīt jaunus, inovatīvus projektus. Viens no potenciāliem šīs problēmas risinājumiem pavisam noteikti varētu būt ārvalstu studentu piesaiste, tikai šajā ziņā pavisam noteikti ir jādomā par konkurētspējīga atalgojuma un sociālo labumu nodrošināšanu, tā kā Latvija nav vienīgā valsts Eiropā, kurā cilvēki ar izglītību kādā no IT nozares specialitātēm ir ļoti pieprasīti. Saskatāmi arī trūkumi esošajā izglītības kvalitātē, kas nenodrošina starpdisciplināras zināšanas, kas ir ārkārtīgi svarīgas jaunu inovāciju izstrādē. Protams, šajā ziņā būtu jārunā par jaunu studiju programmu izveidi, jaunu mācībspēku piesaisti ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm, kā arī jādomā par veidiem, kā atbalstīt izcilākos no studentiem, kuriem ir liels jaunrades potenciāls.

IT nozare Baltijas valstīs. Ja runājam par Baltijas valstīm, tad šajā ziņā visiem pa priekšu ir aizsteigusies Igaunija, kuriem informāciju tehnoloģiju pakalpojumi un produkti ir viens no primārajiem eksporta virzieniem. Tas pamatojams ar vairākiem faktiem. Pirmkārt, vairākām Igaunijas universitātēm ir tieša sadarbība ar Silīcīja ieleju, kurā koncentrēti lielākie tehnoloģiju centri pasaulē. Otrkārt, vērts ir apspriest nozares ieguldījumu kopējajā valsts ekonomikā. Igaunijā informāciju un tehnoloģiju sfēra sastāda teju septiņus procentus no valsts iekšzemes kopprodukta, bet Latvijā šis rādītājs ir teju uz pusi zemāks. Treškārt, noteikti vērā jāņem ir arī Igaunijas rādītāji finansējuma piesaistē. Tā, piemēram, kamēr latvijas start-up uzņēmumi spēj piesaistīt ap diviem miljoniem eiro projektam, Igaunijas vidējais apkoms ir līdz pat 20 miljoniem eiro.

Lasīt vairāk
5 vērā ņemamas IT nozares tendences

IT nozarei raksturīga strauja pārmainība un tai vairs atpakaļceļa nav. Tā kā informāciju tehnoloģijas nu balsta mūsu ekonomiskās vajadzības un ir revolucionarizējušas veidus, kādā mēs vadām savu ikdienu – no mācībām līdz darbam un tamlīdzīgi – tā ir kļuvusi par vienu no būtiskākajām un ātrāk augošajām nozarēm pasaulē. Tomēr tas nenozīmē, ka nozares darboņi mierīgi noskatās šajā izaugsmē. Nē, tā nebūt nav. IT nozares straujajai pārmainībai un tendencēm ir nepieciešams sekot līdzi ik dienas, lai uzņēmumi un to piedāvātie pakalpojumi un produkti allaž būtu aktuāli saviem klientiem. Rodas aizvien jaunas tirgus nišas, jauni pircēju paradumi un jaunas inovācijas, kas ir ārkārtīgi spēcīgi nozares pārmainītājspēki, tāpēc arī šajā rakstā esam snieguši aktuālākās un būtiskākās IT nozares tendences, ar kurām pavisam noteikti ir jārēķinās.

Mobilās ierīces. Šīs ierīces, ar kuru palīdzību biznesi un to klienti savstarpēji sazinās un veido attiecības, šobrīd pieredz pamatīgas un straujas izmaiņas. Vairāk nekā viena trešdaļa PC tirgus daļu nu aizņem viedtālruņi, respektīvi, cilvēki biežāk iegādājas jaunus viedtālruņus nekā jaunus datorus. Līdz ar to jebkuram biznesam noteikti ir jādomā par atbilstošu aplikāciju izstrādi un savu pakalpojumu savietojamību ar mobilajām ierīcēm.

Ierīču funkciju apvienošana. Mobilās ierīces nav vienīgās, kas ienākušas mūsu ikdienā. Tāpat ir dažādi sensori, mājas elektronika un tamlīdzīgi. Ja pirms kāda laika šīs ierīces funkcionēja diezgan individuāli, neatkarīgi cita no citas, tad jaunākie risinājumi sniedz iespējas šo ierīču funkcijas apvienot. Tas nozīmē, piemēram, ar tālruni vadāmus sensorus un citus līdz šīm ne tik populārus risinājumus, kas izmainīs mūsu mājsaimniecības, darba vietas, komunikācijas veidus un tamlīdzīgi.

Virtuālie biroji. Aizvien vairāk uzņēmumu apjauš, kādas priekšrocības ir virtuālā biroja ieviešanai. Kolīdz pazūd vajadzība pēc īsta biroja uzturēšanas, uzņēmumam ir līdzekļi ko ieguldīt citās, būtiskākās sfērās, piemēram, inovācijā. Tādēļ aizvien lielāku nozares daļu aizņem t.s. freelance darbi, kuros darbinieks var pildīt savus pienākumus no jebkuras lokācijas. Internets un dažādas platformas sniedz iespēju uzturēt virtuālā biroja komunikāciju tikpat augstā līmenī, kāds tas būtu bijis arī, strādājot īstā birojā.

Autonomie aģenti. Lai arī pirms nemaz ar ne tik ilga laika roboti likās kā laba ideja, taču to iekļaušana konkrētu un daudzpusīgu funkciju izpildē nešķita tik reālistiska. Šobrīd gan industrijas eksperti norāda uz pavisam lielu iespējamību, ka tuvākajā laikā mūs konsultēs virtuālie asistenti. Viens no piemēriem šajā ziņā ir Microsoft Siri, kuras jaunās versijas ir aizvien „gudrākas” jeb precīzāk būtu teikt – spēj apstrādāt daudz lielāku informāciju un sniegt daudz precīzākas atbildes, atbilstoši algoritmu variācijām. Pavisam reāla ir iespēja, ka drīz datorizētas, digitālas programmas spēs apmācīt uztvert un analizēt pasaulē notiekošo līdzīgi, kā to dara cilvēka smadzenes. Protams, diskusiju lokā vienmēr nonāk tādi apsvērumi kā cilvēka dzīves apstākļi, sociālie un kultūras konteksti un kodi, kuru konceptus „iemācīt” robotam būtu ļoti sarežģīti, taču lai vai kā, zināma nozares zinātnieku daļa aktīvi strādā pie mākslīgā intelekta spēju paplašināšanas un tuvāko gadu laikā pavisam noteikti parādīsies pāris vai vairāki satraucoši jaunumi arī šajā sfērā.

Alternatīvas metodes, kā panākt augstāku produktivitāti. Ir plaši izplatīts apgalvojums, ka tehnoloģijas aizvien vairāk aizstāj cilvēku darbu. Teorētiski šķiet, ka tāpēc cilvēkiem vajadzētu būt mazāk darbam, bet patiesībā darba apjoms samazinājies nav. Toties izmainījušies ir veidi, kādos mēs strādājam. Video konferenču iespējas kļūst aizvien atvancētākas, tiek izmantoti dažādi jauni saziņas rīki un biznesa aplikācijas, kas ik gadu rada inovatīvas darba vides, kurās darbinieki attiecīgi var būt gan radošāki, gan arī produktīvāki.

Lasīt vairāk