Kas notiek informācijas tehnoloģiju nozarē Latvijā un Baltijā?

Aizvien vairāk ziņās lasām un dzirdām par informācijas tehnoloģiju nozares ārkārtīgi straujo izaugsmi un lielo potenciālu. Tā kā šī patiešām šobrīd ir viena no perspektīvākajām nozarēm, kuras labā darboties un kuru studēt, ir svarīgi sekot līdzi tās tendencēm, kā arī problēmām pašmāju un ārvalstu sektoros. Lai arī IT nozare ir patiešām daudzsološa, Latvijā vēl aizvien tās potenciāls netiek izmantots pilnībā. Šajā rakstā sniegts vispārīgs IT nozares Latvijā raksturojums, kā arī tās salīdzinājums ar pārējām Baltijas valstīm.

Kādi uzņēmumi un organizācijas ir lielākie IT pakalpojumu pasūtītāji Latvijā? Jāteic, ka šajā ziņā būtiskākie pasūtītāji ir valts un pašvaldības. Tās veic konkrētu risinājumu pasūtījumus savām vajadzībām un piesaista lielu daļu valsts IT nozares darbaspēka. Daudz citādāka aina ir aplikāciju biznesā, kurā lielākā daļa sniegto pakalpojumu ir vērsti uz starptautisku kompāniju apkalpošanu. Pozitīva novērotā tendence ir tā saucamo start-up jeb jauno biznesu aktivitāte Latvijā. Tiek veidoti un attīstīti aizvien jauni start-up biznesi, piemēram, Moodberries, infogr.am, Cobook5 un citi. Vērā ņemama arī jaunu menedžmenta modeļu ieviešana, piemēram, start-up biznesi, kuri ražošanu un tirgošanu veic ārzemēs, bet programmēšanas un mārketinga pakalpojumi tiek veikti attālināti Latvijā. Šādi uzņēmumi spēj labāk apkalpot viņiem piemērotāko tirgu, tajā pašā laikā nodrošinot uzņēmuma darbību Latvijā un dodot darbu pašmāju speciālistiem.

IT nozares problēmas Latvijā. Saskaņā ar domnīcas „Certus” veikto pētījumu, IT nozarei Latvijā ir tikpat liels potenciāls kā pārējās Baltijas valstīs, tomēr tai joprojām jāpārvar vairāki izaicinājumi un problēmas, lai mēs varētu pietuvoties Igaunijas attīstības līmenim. Latvijā IT darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas nozīmē darbaspēka trūkumu. Tāpat trūkst finansējuma jaunām investīcijām un mārketinga projektiem gan pašmāju, gan starptautiskajā tirgū. Pētījumā tiek norādīts, ka Latvijā vēl aizvien nav izveidots neviens tehnoloģiju centrs, kurā dažādi IT uzņēmumi un risinājumu izstrādātāji varētu sadarboties, kooperēties un radīt jaunus, inovatīvus projektus. Viens no potenciāliem šīs problēmas risinājumiem pavisam noteikti varētu būt ārvalstu studentu piesaiste, tikai šajā ziņā pavisam noteikti ir jādomā par konkurētspējīga atalgojuma un sociālo labumu nodrošināšanu, tā kā Latvija nav vienīgā valsts Eiropā, kurā cilvēki ar izglītību kādā no IT nozares specialitātēm ir ļoti pieprasīti. Saskatāmi arī trūkumi esošajā izglītības kvalitātē, kas nenodrošina starpdisciplināras zināšanas, kas ir ārkārtīgi svarīgas jaunu inovāciju izstrādē. Protams, šajā ziņā būtu jārunā par jaunu studiju programmu izveidi, jaunu mācībspēku piesaisti ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm, kā arī jādomā par veidiem, kā atbalstīt izcilākos no studentiem, kuriem ir liels jaunrades potenciāls.

IT nozare Baltijas valstīs. Ja runājam par Baltijas valstīm, tad šajā ziņā visiem pa priekšu ir aizsteigusies Igaunija, kuriem informāciju tehnoloģiju pakalpojumi un produkti ir viens no primārajiem eksporta virzieniem. Tas pamatojams ar vairākiem faktiem. Pirmkārt, vairākām Igaunijas universitātēm ir tieša sadarbība ar Silīcīja ieleju, kurā koncentrēti lielākie tehnoloģiju centri pasaulē. Otrkārt, vērts ir apspriest nozares ieguldījumu kopējajā valsts ekonomikā. Igaunijā informāciju un tehnoloģiju sfēra sastāda teju septiņus procentus no valsts iekšzemes kopprodukta, bet Latvijā šis rādītājs ir teju uz pusi zemāks. Treškārt, noteikti vērā jāņem ir arī Igaunijas rādītāji finansējuma piesaistē. Tā, piemēram, kamēr latvijas start-up uzņēmumi spēj piesaistīt ap diviem miljoniem eiro projektam, Igaunijas vidējais apkoms ir līdz pat 20 miljoniem eiro.