Informācijas tehnoloģiju vēsture

Lai arī pieminot informāciju tehnoģijas to mūsdienu izpratnē tā nevarētu šķist, informāciju tehnoloģijas patiesībā pastāv jau ļoti ilgu laiku. Principā, jau kopš cilvēki atklāja savstarpējās komunicēšanas prasmes, diezgan ātri tika atklātas arī dažādas tehnoloģijas, kā nodot vienu vai otru informāciju. Ja agrāk šī informācija bija mūsdienu standartiem ļoti primitīva un vienkārša, piemēram, īsu vēstījumu nodošana rakstu veidā, tad šodien jau uz informāciju tehnoloģijām lūkojamies no daudz citādākas perspektīvas – datortehnikas un interneta tehnoloģiju aspektiem.

Lai cik dīvaini tas arī neizklausītos, par pirmo informāciju tehnoloģijas (nu jau to dēvējam īsāk – vienkarši par IT) attīstības posmu uzskatāms pirms-mehāniskais periods, kas noritēja laika posmā no 3000.g.p.m.ē. līdz 1450.g. m.ē. Patiešām, lai arī šis ir ārkārtīgi sens posms mūsu vēsturē, teorētiski to var saukt par informāciju tehnoloģijas dzimšanas laiku, jo tas ir brīdis, kurā cilvēki sāka apjaust ne tikai mutisko komunikāciju, bet arī attīstīja un izstrādāja jaunas saziņas metodes, piemēram, akmenī iegravētus rakstus jeb petroglifus (pirmais šāds petroglifu alfabēts bija Feniķiešu alfabēts). Alfabētam kļūstot par aizvien populārāku informācijas nodošanas veidu, aizvien vairāk cilvēku sāka to apgūt un pierakstīt. Tas bija par cēloni tam, ka radās papīri un rakstāmrīki. Kad cilvēkiem bija sarakstīts tik daudz vērtīgas informācijas, radās arī nepieciešamība to visu kaut kā uzglabāt. Gluži tāpat kā šodien cilvēki savus rakstu darbus glabā virtuālās mapēs un serveros, tie agrāk tika iekļauti grāmatās, kuru vajadzībām vēlāk radās bibliotēkās. Ap 100. g. m.ē. sāka attīstīties arī cipari un matemātika, kas ir viens no būtiskākajiem pagrieziena punktiem daudz vēlāk notiekošajā informāciju tehnoloģijas revolūcijā. Pirmā skaitļu sistēma ar cipariem no 1-9 tika izveidota Indijā. Protams, vēlāk, kad skaitļi tika radīti un attīstīti dažādi matemātiski, ģeogrāfiski un fiziski principi, radās vajadzība pēc skaitļošanas rīkiem. Kalkulators tiek uzskatīts par informācijas procesora tehnoloģijas pirmsākumu.

Mehāniskajā laikmetā jau saskatāma saikne starp mūsdienu tehnoloģijām un to pirmsākumiem. Ar mehānisko laikmetu saprotams laika posms starp 1450.gadu un 1840. gadu. Šajā ērā tika attīstītas dažādas jaunas tehnoloģijas, jo radās pastiprināta interese par šo sfēru. Tā, piemēram, jau 17. gadsimtā Blēzs Paskāls izgudroja kalkulatoru – aritmētisku mašīnu, kas vēlāk tika nodēvēta par Paskalīnu. Ar paskalīna palīdzību bija veikt divu skaitļu vienlaicīgu atņemšanu un saskaitīšanu. Kā jau varat iedomāties, šis izgudrojums bija tā laika inovācija un iedvesmoja citus mehāniskos un vēlāk – elektroniskos sasniegumus. Tāpat vērā ņemams ir 18. gadsimta matemātiķa un filozofa Čārlza Bebidža darbs pie diferenču mašīnas. Viņa izstrādātie koncepti uzskatāmi par pirmo programmējama datora koncepciju un daudzas viņa idejas realizētas arī mūsdienu tehnoloģijās.

Pēc mehāniskā perioda sākās elektromehāniskā ēra, kas ilga no aptuveni 1840. līdz 1940. gadam. Šajā laikā tika izveidotas pirmās telekomunikācijas, piemēram, telegrāfs. Tāpat 1835. gadā tika izgudrots Morzes kods. 1876. gadā Bells izgudroja tālruni, kas ir viena no visu laiku populārākajām informāciju tehnoloģijām. Tāpat 1894. gadā tika izgudrots radio, savu kārt 20. gadsimta vidū jau varam runāt par digitālās ēras pirmsākumiem.

Ap 1940. gadu Hārvardas Universitātē tika radīts pirmais plaša mēroga digitālais dators. Protams, tas tolaik bija simtiem reižu lielāks par mūsdienu datoriem un tas tika programmēts ar perfokaršu palīdzību. Pirmais šāda tipa dators bija ENIAC, kurš bija ieprogrammēts dažādu skaitļošanas problēmu risināšanai. Lai arī, protams, šāds milzīgs gigants ne tuvu nav līdzīgs tam datoram, kādus mēs izmantojam savās mājās un darba vietās šodien, tas tomēr ir mūsdienu datoru aizsākums – pakāpeniski zinātnieki un inžinieri meklēja veidus, kā padarīt detaļas mazākas, kā palielināt datora jaudu un ātrumu, un patiesībā, šie uzlabojumi notika neticami ātri. Tika ieviesti tranzistori, magnētiskās lentes, tāpat tika izgudrotas augsta līmeņa programmēšanas valodas kā FORTRAN UN COBOL. Tika radītas operētājsistēmas un procesori un no tā brīža informāciju tehnoloģiju sniegtās iespējas ir paplašinājušās un izmainījušas mūsu ikdienu uz visiem laikiem.