it latvija baltija
Kas notiek informācijas tehnoloģiju nozarē Latvijā un Baltijā?

Aizvien vairāk ziņās lasām un dzirdām par informācijas tehnoloģiju nozares ārkārtīgi straujo izaugsmi un lielo potenciālu. Tā kā šī patiešām šobrīd ir viena no perspektīvākajām nozarēm, kuras labā darboties un kuru studēt, ir svarīgi sekot līdzi tās tendencēm, kā arī problēmām pašmāju un ārvalstu sektoros. Lai arī IT nozare ir patiešām daudzsološa, Latvijā vēl aizvien tās potenciāls netiek izmantots pilnībā. Šajā rakstā sniegts vispārīgs IT nozares Latvijā raksturojums, kā arī tās salīdzinājums ar pārējām Baltijas valstīm.

Kādi uzņēmumi un organizācijas ir lielākie IT pakalpojumu pasūtītāji Latvijā? Jāteic, ka šajā ziņā būtiskākie pasūtītāji ir valts un pašvaldības. Tās veic konkrētu risinājumu pasūtījumus savām vajadzībām un piesaista lielu daļu valsts IT nozares darbaspēka. Daudz citādāka aina ir aplikāciju biznesā, kurā lielākā daļa sniegto pakalpojumu ir vērsti uz starptautisku kompāniju apkalpošanu. Pozitīva novērotā tendence ir tā saucamo start-up jeb jauno biznesu aktivitāte Latvijā. Tiek veidoti un attīstīti aizvien jauni start-up biznesi, piemēram, Moodberries, infogr.am, Cobook5 un citi. Vērā ņemama arī jaunu menedžmenta modeļu ieviešana, piemēram, start-up biznesi, kuri ražošanu un tirgošanu veic ārzemēs, bet programmēšanas un mārketinga pakalpojumi tiek veikti attālināti Latvijā. Šādi uzņēmumi spēj labāk apkalpot viņiem piemērotāko tirgu, tajā pašā laikā nodrošinot uzņēmuma darbību Latvijā un dodot darbu pašmāju speciālistiem.

IT nozares problēmas Latvijā. Saskaņā ar domnīcas „Certus” veikto pētījumu, IT nozarei Latvijā ir tikpat liels potenciāls kā pārējās Baltijas valstīs, tomēr tai joprojām jāpārvar vairāki izaicinājumi un problēmas, lai mēs varētu pietuvoties Igaunijas attīstības līmenim. Latvijā IT darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas nozīmē darbaspēka trūkumu. Tāpat trūkst finansējuma jaunām investīcijām un mārketinga projektiem gan pašmāju, gan starptautiskajā tirgū. Pētījumā tiek norādīts, ka Latvijā vēl aizvien nav izveidots neviens tehnoloģiju centrs, kurā dažādi IT uzņēmumi un risinājumu izstrādātāji varētu sadarboties, kooperēties un radīt jaunus, inovatīvus projektus. Viens no potenciāliem šīs problēmas risinājumiem pavisam noteikti varētu būt ārvalstu studentu piesaiste, tikai šajā ziņā pavisam noteikti ir jādomā par konkurētspējīga atalgojuma un sociālo labumu nodrošināšanu, tā kā Latvija nav vienīgā valsts Eiropā, kurā cilvēki ar izglītību kādā no IT nozares specialitātēm ir ļoti pieprasīti. Saskatāmi arī trūkumi esošajā izglītības kvalitātē, kas nenodrošina starpdisciplināras zināšanas, kas ir ārkārtīgi svarīgas jaunu inovāciju izstrādē. Protams, šajā ziņā būtu jārunā par jaunu studiju programmu izveidi, jaunu mācībspēku piesaisti ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm, kā arī jādomā par veidiem, kā atbalstīt izcilākos no studentiem, kuriem ir liels jaunrades potenciāls.

IT nozare Baltijas valstīs. Ja runājam par Baltijas valstīm, tad šajā ziņā visiem pa priekšu ir aizsteigusies Igaunija, kuriem informāciju tehnoloģiju pakalpojumi un produkti ir viens no primārajiem eksporta virzieniem. Tas pamatojams ar vairākiem faktiem. Pirmkārt, vairākām Igaunijas universitātēm ir tieša sadarbība ar Silīcīja ieleju, kurā koncentrēti lielākie tehnoloģiju centri pasaulē. Otrkārt, vērts ir apspriest nozares ieguldījumu kopējajā valsts ekonomikā. Igaunijā informāciju un tehnoloģiju sfēra sastāda teju septiņus procentus no valsts iekšzemes kopprodukta, bet Latvijā šis rādītājs ir teju uz pusi zemāks. Treškārt, noteikti vērā jāņem ir arī Igaunijas rādītāji finansējuma piesaistē. Tā, piemēram, kamēr latvijas start-up uzņēmumi spēj piesaistīt ap diviem miljoniem eiro projektam, Igaunijas vidējais apkoms ir līdz pat 20 miljoniem eiro.

Lasīt vairāk
informacijas tehnologijas studijas
Kāpēc ir vērts strādāt IT nozarē?

Darbs ar informāciju tehnoloģijām pavisam noteikti nav viegls. Tas prasa ļoti daudz izglītības un specifisku zināšanu, kas vidusmēra cilvēkam parasti šķiet kā sarežģīta un sveša valoda. Tomēr, par laimi, aizvien vairāk vidusskolas beidzēju apsver studijas IT nozarē. Lai arī tas sākotnēji varētu šķist kā baiss lēciens nezināmajā, IT sfēra patiesībā ir aizraujoša un ātri augoša nozare, kurā nekad nav garlaicīgi. Darbam IT nozarē ir daudz priekšrocību un šajā rakstā Jums uzskaitītas būtiskākās no tām.

  • IT nozarē ir daudz darba vietu. Kā zināms, Eiropas valstīs un daudz kur citur pasaulē šobrīd tiek piedzīvota nodarbinātības rādītāju lejupslīde. Aizvien vairāk cilvēku konkurē uz katru vakanto amatu un šī nežēlīgā konkurence daudzus atstāj aiz strīpas. Tomēr IT nozare kā allaž ir izņēmums. Laikos, kad daudzas nozares piedzīvo stagnāciju un kritumu, IT nozare šķiet nemitīgā izaugsmē, kas nozīmē, ka tā ar plašām rokām sagaida jaunos censoņas.
  • Darbs IT nozarē sniedz prieku. Ir veikti pietiekami daudz dažādu nozaru darbinieku pētījumi, lai nu varētu droši apgalvot, ka darbs IT nozarē ir viens no patīkamākajiem. Visticamāk tas tā ir tāpēc, ka darbs pie IT projektiem darbiniekiem sniedz diezgan lielu autonomiju un spēju radoši izpausties. Lai arī varētu šķist, ka tas ir tikai mehānisks darbs pie datora, patiesībā tas ir kas daudz vairāk. Tie ir dažādi radoši risinājumi, inovāciju izstrāde, jaunu programmēšanas valodu apgūšana un tamlīdzīgi.
  • IT nozare ir pelnoša. IT nozarē pavisam noteikti netiek maksātas minimālās algas. Jo sevišķi ja esi specializējies kādā konkrētā sfērā vai programmēšanas valodā, tad pavisam noteikti ceri uz samērā augstu atalgojumu, kas būs augstāks par vidējiem algas rādītājiem valstī. Turklāt, labākie IT studenti var sākt piepelnīties jau studiju laikā. Protams, reti kuras pilna laika studijas ir apvienojamas ar pilna laika darbu, taču kāpēc nepamēģināt pieteikties dažiem maziem projektiem kādā no freelance platformām, piemēram, UpWork? Pirmajā mācību gadā tu pavisam noteikti apgūsi gana daudz, lai būtu spējīgs asistēt dažādos mazākos un lielākos projektos.
  • IT nozare ir ārkārtīgi daudzpusīga. Kā jau minēts, darbs IT nozarē nenozīmē tikai viena veida, mehānisku darbu. IT nozare nu iekļauj gan programmēšanu, gan datu bāzu vadību, attālinātu klientu atbalstu un tamlīdzīgi. Padomā – datori nu nosaka teju katras nozares darbību – no izlītības līdz medicīnai. Un katrai šai nozarei ir nepieciešams zinošs IT speciālists.
  • Elastīgs darba veids. Meklējot darbu IT nozarē, tu vari būt mazliet izvēlīgāks attiecībā uz darba veidiem. Ja tev patīk strādāt mazākos kolektīvos vai gandrīz pilnīgi vienam – šādu iespēju ir daudz. Taču ja tev patīk darbs komandā – arī šādu darba veidu un uzņēmumu IT nozarē netrūkst. Viss ir atkarīgs no tā, kāda tipa darba vietā jūties visērtāk.
  • Praktiskā pieredze. Daudz kas no darba ar informācijas tehnoloģijām ir ļoti praktiski. Tas nozīmē, ka šis darbs neparedz tikai teorijas apgūšanu. Tas nozīmē to, ka tev ir neskaitāmas iespējas pašam nākt klajā ar ko jaunu, radīt vēl nebijušus, oriģinālus risinājumus, uzlabot esošos un patiešām būt klātesošajam šajās pārmaiņās.
  • IT nav tikai priekš „nūģiem”! Patiesībā darbs ar informāciju tehnoloģijām, programmēšanu un tamlīdzīgi ir ļoti, ļoti foršs. Cilvēks, kas kaut reizi ir nonācis kādā IT uzņēmumā vai starp IT studentiem sapratīs, ka cilvēki, kas darbojas šajā nozarē ir ārkārtīgi dažādi ar dažādām personībām un interešu lokiem. Un jā, šiem cilvēkiem pavisam noteikti ir arī dzīve ārpus darba!
Lasīt vairāk
5 vērā ņemamas IT nozares tendences

IT nozarei raksturīga strauja pārmainība un tai vairs atpakaļceļa nav. Tā kā informāciju tehnoloģijas nu balsta mūsu ekonomiskās vajadzības un ir revolucionarizējušas veidus, kādā mēs vadām savu ikdienu – no mācībām līdz darbam un tamlīdzīgi – tā ir kļuvusi par vienu no būtiskākajām un ātrāk augošajām nozarēm pasaulē. Tomēr tas nenozīmē, ka nozares darboņi mierīgi noskatās šajā izaugsmē. Nē, tā nebūt nav. IT nozares straujajai pārmainībai un tendencēm ir nepieciešams sekot līdzi ik dienas, lai uzņēmumi un to piedāvātie pakalpojumi un produkti allaž būtu aktuāli saviem klientiem. Rodas aizvien jaunas tirgus nišas, jauni pircēju paradumi un jaunas inovācijas, kas ir ārkārtīgi spēcīgi nozares pārmainītājspēki, tāpēc arī šajā rakstā esam snieguši aktuālākās un būtiskākās IT nozares tendences, ar kurām pavisam noteikti ir jārēķinās.

Mobilās ierīces. Šīs ierīces, ar kuru palīdzību biznesi un to klienti savstarpēji sazinās un veido attiecības, šobrīd pieredz pamatīgas un straujas izmaiņas. Vairāk nekā viena trešdaļa PC tirgus daļu nu aizņem viedtālruņi, respektīvi, cilvēki biežāk iegādājas jaunus viedtālruņus nekā jaunus datorus. Līdz ar to jebkuram biznesam noteikti ir jādomā par atbilstošu aplikāciju izstrādi un savu pakalpojumu savietojamību ar mobilajām ierīcēm.

Ierīču funkciju apvienošana. Mobilās ierīces nav vienīgās, kas ienākušas mūsu ikdienā. Tāpat ir dažādi sensori, mājas elektronika un tamlīdzīgi. Ja pirms kāda laika šīs ierīces funkcionēja diezgan individuāli, neatkarīgi cita no citas, tad jaunākie risinājumi sniedz iespējas šo ierīču funkcijas apvienot. Tas nozīmē, piemēram, ar tālruni vadāmus sensorus un citus līdz šīm ne tik populārus risinājumus, kas izmainīs mūsu mājsaimniecības, darba vietas, komunikācijas veidus un tamlīdzīgi.

Virtuālie biroji. Aizvien vairāk uzņēmumu apjauš, kādas priekšrocības ir virtuālā biroja ieviešanai. Kolīdz pazūd vajadzība pēc īsta biroja uzturēšanas, uzņēmumam ir līdzekļi ko ieguldīt citās, būtiskākās sfērās, piemēram, inovācijā. Tādēļ aizvien lielāku nozares daļu aizņem t.s. freelance darbi, kuros darbinieks var pildīt savus pienākumus no jebkuras lokācijas. Internets un dažādas platformas sniedz iespēju uzturēt virtuālā biroja komunikāciju tikpat augstā līmenī, kāds tas būtu bijis arī, strādājot īstā birojā.

Autonomie aģenti. Lai arī pirms nemaz ar ne tik ilga laika roboti likās kā laba ideja, taču to iekļaušana konkrētu un daudzpusīgu funkciju izpildē nešķita tik reālistiska. Šobrīd gan industrijas eksperti norāda uz pavisam lielu iespējamību, ka tuvākajā laikā mūs konsultēs virtuālie asistenti. Viens no piemēriem šajā ziņā ir Microsoft Siri, kuras jaunās versijas ir aizvien „gudrākas” jeb precīzāk būtu teikt – spēj apstrādāt daudz lielāku informāciju un sniegt daudz precīzākas atbildes, atbilstoši algoritmu variācijām. Pavisam reāla ir iespēja, ka drīz datorizētas, digitālas programmas spēs apmācīt uztvert un analizēt pasaulē notiekošo līdzīgi, kā to dara cilvēka smadzenes. Protams, diskusiju lokā vienmēr nonāk tādi apsvērumi kā cilvēka dzīves apstākļi, sociālie un kultūras konteksti un kodi, kuru konceptus „iemācīt” robotam būtu ļoti sarežģīti, taču lai vai kā, zināma nozares zinātnieku daļa aktīvi strādā pie mākslīgā intelekta spēju paplašināšanas un tuvāko gadu laikā pavisam noteikti parādīsies pāris vai vairāki satraucoši jaunumi arī šajā sfērā.

Alternatīvas metodes, kā panākt augstāku produktivitāti. Ir plaši izplatīts apgalvojums, ka tehnoloģijas aizvien vairāk aizstāj cilvēku darbu. Teorētiski šķiet, ka tāpēc cilvēkiem vajadzētu būt mazāk darbam, bet patiesībā darba apjoms samazinājies nav. Toties izmainījušies ir veidi, kādos mēs strādājam. Video konferenču iespējas kļūst aizvien atvancētākas, tiek izmantoti dažādi jauni saziņas rīki un biznesa aplikācijas, kas ik gadu rada inovatīvas darba vides, kurās darbinieki attiecīgi var būt gan radošāki, gan arī produktīvāki.

Lasīt vairāk
informacijas tehnologijas vesture
Informācijas tehnoloģiju vēsture

Lai arī pieminot informāciju tehnoģijas to mūsdienu izpratnē tā nevarētu šķist, informāciju tehnoloģijas patiesībā pastāv jau ļoti ilgu laiku. Principā, jau kopš cilvēki atklāja savstarpējās komunicēšanas prasmes, diezgan ātri tika atklātas arī dažādas tehnoloģijas, kā nodot vienu vai otru informāciju. Ja agrāk šī informācija bija mūsdienu standartiem ļoti primitīva un vienkārša, piemēram, īsu vēstījumu nodošana rakstu veidā, tad šodien jau uz informāciju tehnoloģijām lūkojamies no daudz citādākas perspektīvas – datortehnikas un interneta tehnoloģiju aspektiem.

Lai cik dīvaini tas arī neizklausītos, par pirmo informāciju tehnoloģijas (nu jau to dēvējam īsāk – vienkarši par IT) attīstības posmu uzskatāms pirms-mehāniskais periods, kas noritēja laika posmā no 3000.g.p.m.ē. līdz 1450.g. m.ē. Patiešām, lai arī šis ir ārkārtīgi sens posms mūsu vēsturē, teorētiski to var saukt par informāciju tehnoloģijas dzimšanas laiku, jo tas ir brīdis, kurā cilvēki sāka apjaust ne tikai mutisko komunikāciju, bet arī attīstīja un izstrādāja jaunas saziņas metodes, piemēram, akmenī iegravētus rakstus jeb petroglifus (pirmais šāds petroglifu alfabēts bija Feniķiešu alfabēts). Alfabētam kļūstot par aizvien populārāku informācijas nodošanas veidu, aizvien vairāk cilvēku sāka to apgūt un pierakstīt. Tas bija par cēloni tam, ka radās papīri un rakstāmrīki. Kad cilvēkiem bija sarakstīts tik daudz vērtīgas informācijas, radās arī nepieciešamība to visu kaut kā uzglabāt. Gluži tāpat kā šodien cilvēki savus rakstu darbus glabā virtuālās mapēs un serveros, tie agrāk tika iekļauti grāmatās, kuru vajadzībām vēlāk radās bibliotēkās. Ap 100. g. m.ē. sāka attīstīties arī cipari un matemātika, kas ir viens no būtiskākajiem pagrieziena punktiem daudz vēlāk notiekošajā informāciju tehnoloģijas revolūcijā. Pirmā skaitļu sistēma ar cipariem no 1-9 tika izveidota Indijā. Protams, vēlāk, kad skaitļi tika radīti un attīstīti dažādi matemātiski, ģeogrāfiski un fiziski principi, radās vajadzība pēc skaitļošanas rīkiem. Kalkulators tiek uzskatīts par informācijas procesora tehnoloģijas pirmsākumu.

Mehāniskajā laikmetā jau saskatāma saikne starp mūsdienu tehnoloģijām un to pirmsākumiem. Ar mehānisko laikmetu saprotams laika posms starp 1450.gadu un 1840. gadu. Šajā ērā tika attīstītas dažādas jaunas tehnoloģijas, jo radās pastiprināta interese par šo sfēru. Tā, piemēram, jau 17. gadsimtā Blēzs Paskāls izgudroja kalkulatoru – aritmētisku mašīnu, kas vēlāk tika nodēvēta par Paskalīnu. Ar paskalīna palīdzību bija veikt divu skaitļu vienlaicīgu atņemšanu un saskaitīšanu. Kā jau varat iedomāties, šis izgudrojums bija tā laika inovācija un iedvesmoja citus mehāniskos un vēlāk – elektroniskos sasniegumus. Tāpat vērā ņemams ir 18. gadsimta matemātiķa un filozofa Čārlza Bebidža darbs pie diferenču mašīnas. Viņa izstrādātie koncepti uzskatāmi par pirmo programmējama datora koncepciju un daudzas viņa idejas realizētas arī mūsdienu tehnoloģijās.

Pēc mehāniskā perioda sākās elektromehāniskā ēra, kas ilga no aptuveni 1840. līdz 1940. gadam. Šajā laikā tika izveidotas pirmās telekomunikācijas, piemēram, telegrāfs. Tāpat 1835. gadā tika izgudrots Morzes kods. 1876. gadā Bells izgudroja tālruni, kas ir viena no visu laiku populārākajām informāciju tehnoloģijām. Tāpat 1894. gadā tika izgudrots radio, savu kārt 20. gadsimta vidū jau varam runāt par digitālās ēras pirmsākumiem.

Ap 1940. gadu Hārvardas Universitātē tika radīts pirmais plaša mēroga digitālais dators. Protams, tas tolaik bija simtiem reižu lielāks par mūsdienu datoriem un tas tika programmēts ar perfokaršu palīdzību. Pirmais šāda tipa dators bija ENIAC, kurš bija ieprogrammēts dažādu skaitļošanas problēmu risināšanai. Lai arī, protams, šāds milzīgs gigants ne tuvu nav līdzīgs tam datoram, kādus mēs izmantojam savās mājās un darba vietās šodien, tas tomēr ir mūsdienu datoru aizsākums – pakāpeniski zinātnieki un inžinieri meklēja veidus, kā padarīt detaļas mazākas, kā palielināt datora jaudu un ātrumu, un patiesībā, šie uzlabojumi notika neticami ātri. Tika ieviesti tranzistori, magnētiskās lentes, tāpat tika izgudrotas augsta līmeņa programmēšanas valodas kā FORTRAN UN COBOL. Tika radītas operētājsistēmas un procesori un no tā brīža informāciju tehnoloģiju sniegtās iespējas ir paplašinājušās un izmainījušas mūsu ikdienu uz visiem laikiem.

Lasīt vairāk